noun_Email_707352 noun_917542_cc noun_Globe_1168332 Map point Play Untitled Retweet

"The Polite Type''' - pandēmijas ekrāns atspoguļo huligānismu un mobingu internetā

Valērija Vārna, Informācijas tehnoloģiju uzņēmuma TietoEVRY in Latvia vadītāja

uzzini vairāk par "The Polite Type"

05 novembris 2020

Latvijā, balstoties uz epidemiologu ieteikumiem un ierobežojumu efektivitāti, atsevišķus izglītības procesus vidusskolās un augstskolās patlaban organizē attālināti. Šādas izmaiņas, iespējams, sagaidāmas arī sākumskolu klasēs. Striktāki noteikumi nepieciešami ne vien vīrusa mazināšanai, bet vienlaikus huligānisma (mobinga) novēršanai digitālajā vidē, kas kļūst par aktualitāti visā pasaulē līdz ar ekrāna patēriņa laika pieaugumu. Bet vai informācijas tehnoloģijas spēj radīt priekšnosacījumus, lai palīdzētu justies droši un pasargāti? Un kas kopīgs pandēmijai ar huligānismu internetā?  

Globālās COVID-19 pandēmijas ietekmē daudzi klātienes procesi tiek pārcelti attālinātā režīmā, sākot ar darbu vai mācībām un visbeidzot ar iepirkšanos vai socializēšanos tiešsaistē. Kopš marta cilvēku ikdienu raksturo digitalizācijas process. Visā pasaulē brīvais laiks pastiprinātā režīmā tiek pavadīts internetā. Lai gan pārmaiņās saskatāmas priekšrocības, tomēr jaunā sabiedrības “norma” nav notikusi bez sekām. Telekomunikāciju operatori ziņo par mobilo datu izmantošanas pieaugumu robežās no 16 – 35%. Tā ir bezprecedenta realitāte, kuru papildina ļauni komentāri, baumu izplatīšana, fiziski draudi, attēlu pārsūtīšana bez piekrišanas un naida runa saziņā ar citiem. Turklāt saskaņā ar UNESCO datiem vismaz trešdaļa iebiedēšanas norisinās tieši internetā. Konkrētā statistika tāpat kā vīrusa atklāto saslimšanas gadījumu skaits turpina pieaugt, jo gan izpausmes formas, gan vietas, kur tas tiek identificēts, palielinās.  

Latvijas izglītības sistēma attiecīgajos rādītājos nav unikāla. Kampaņas “Neklusē!” dati liecina, ka vairāk nekā puse skolēnu piedzīvojuši vai redzējuši mobingu skolā, kamēr gandrīz katrs ceturtais cieš no huligānisma virtuālajā vidē. Tādējādi problēma, kas COVID-19 pandēmijā paralēli vīrusam nav saglabājusi veselīgu distanci no iedzīvotājiem, ir iebiedēšana tiešsaistē. Šāda digitālā pieredze var būtiski ietekmēt jauniešu garīgo veselību, kā arī vēlmi noslēgties. Attiecīgā rīcība no agresora puses skaidrojama ar ilgstošu interneta lietošanu, ko apzīmē vairāk nekā 2 stundu sociālo mediju patēriņš dienā. Ņemot vērā paļaušanos uz digitāliem risinājumiem, sabiedrībā ir jārunā par neērtiem tematiem. Tas ir pirmais solis, lai preventīvi novērstu bērnu stresu, kā arī izvairītos no neprognozējamas mijiedarbības ar vienaudžiem.  

Tikpat svarīga ir informācijas tehnoloģiju nozares iesaiste, lai jauniešiem nodrošinātu prasmes un zināšanas, kas rada drošu virtuālā satura patēriņu. To apzinās arī sociālo mediju platformas, kuru komandas turpina pilnveidot aizsardzības pasākumus un mazināt potenciālā risku varbūtību. Taču ikviena drošība ir atkarīga no katra individuālās rīcības tiešsaistē, tāpēc vitāls profilaktiskais pasākums – pārliecināties par vispārējās informācijas tehnoloģiju drošības pamata principiem, piemēram, paroles sarežģītību. Protams, līdztekus pastāv virkne citu rīku, kas sekmē izvairīšanos no potenciālajiem apdraudējumiem, izmantojot kameru attālinātā mācību režīmā vai apmeklējot nepazīstamas interneta vietnes. Bet nemainīga prioritāte nosaka ierobežotu piekļuvi personīgajiem fotoattēliem un informācijai, kas vēlāk var tikt vērsta pret konkrētu personu. Apzinoties huligānisma un mobinga incidentus tiešsaistē, pastāv zināmi izaicinājumi identificēt iebiedēšanas vai naida runas izplatību starp vienaudžiem. Tomēr informāciju tehnoloģiju nozares uzņēmumiem ir pieejami gan resursi, gan kapacitāte, lai tie varētu piedāvāt preventīvas, globāla līmeņa iniciatīvas.  

Uzņēmumiem Latvijā un visā pasaulē ir jāveic konkrētas darbības, lai sabiedrība un jaunieši aizdomātos par šo problēmu. Piemēram, TietoEVRY izveidots unikāls, atvērtajā kodā balstīts rīks The Polite Type” (https://www.thepolitetype.com), kur apkopota jauniešu ieteiktu vairāk nekā 1000  vārdu un izteicienu bibliotēka. Tās koncepts paredz, ka pirms informācijas nosūtīšanas adresātam, teksta autors tiek iepazīstināts ar vairākām ziņas alternatīvām, nezaudējot galveno vēstījumu. Tādējādi IT risinājums automātiski atpazīst un pārraksta apvainojošu leksiku vai naida runu, aizstājot attiecīgās frāzes ar iekļaujošākiem teikumiem vai cenzētiem laukumiem. Šādi tiek aizsargāts ziņas saņēmējs pirms kibermobings ir sācies un ziņas nosūtītājs aizdomājas par savu vārdu lietošanu. Inovatīviem risinājumiem ar mērķi radīt drošāku interneta vidi jākļūst par vienu no stūrakmeņiem informācijas tehnoloģiju uzņēmumu stratēģijās. Tas ir mūsu spēkos meklēt veidus, lai vairotu iedzīvotāju drošību un labklājību, atbildīgi izmantojot tehnoloģijas.  

Share on Facebook Tweet Share on LinkedIn