25 marts 2020
Esošajā ārkārtas situācijā pasaulē, kad esam aicināti būt īpaši piesardzīgi un ievērot striktus sociālās distancēšanās noteikumus, katrs centimetrs ir no svara. Tāpēc noteicošā loma elektronisko maksājumu jomā šodien ir tieši NFC (Near Field Communication) jeb bezkontakta tehnoloģijai.
Saskaņā ar Mastercard un Finanšu nozares asociācijas veikto pētījumu jau 75 % Latvijas iedzīvotāju ir bezkontakta kartes, un lielākā daļa to labprāt lieto ikdienas pirkumiem. Turklāt jau teju ceturtdaļai jeb 23 % iedzīvotāju ir bezkontakta maksāšanas iespēja viedierīcē – telefonā, aprocē vai pulkstenī. Šīs novatoriskās norēķinu iespējas radušās pateicoties jaunajiem elektronisko maksājumu risinājumiem, ko izstrādā un ievieš banku un finanšu tehnoloģiju uzņēmumi.
Pieprasījumu veikt maksājumus ar viedierīcēm diktē gan gados jauno patērētāju vēlme, lai maksājumi organiski iekļautos viņu digitālajā dzīvē, gan banku un finanšu tehnoloģiju uzņēmumu vajadzība piesaistīt klientus un apmierināt to vajadzības. Arī tirgotājiem tas ir ērts veids, ko piedāvāt klientiem, lai norēķinātos par precēm un pakalpojumiem.
Latvijas Bankas 2019. gada augustā veiktais pētījums par Latvijas iedzīvotāju maksāšanas paradumiem atklāj, ka viens Latvijas iedzīvotājs nedēļā caurmērā veic 13,7 maksājumus, no tiem vairāk nekā pusi bezskaidrā naudā. Tāpat Finanšu nozares asociācijas dati rāda, ka valstī pieaug maksājumu karšu pieņemšanas vietu (POS termināļu) skaits – 2019. gada pirmajā pusē to skaits sasniedza 41 892, un no tiem gandrīz 70 % spēja nodrošināt bezkontakta funkciju. Arī tendence samazināties bankomātu skaitam liecina par pakāpenisku pāreju ne tikai uz bezskaidras naudas, bet arī bezkontakta norēķiniem.
Arī nedēļas izdevums „The Economist” prognozē, ka pašreizējās digitālo maksājumu attīstības tendences pasaules lielākajās ekonomikās skaidru naudu padarīs par “izzūdošu sugu”. Zviedrijā skaidra nauda veido vairs tikai 13 % no kopējā maksājumu īpatsvara, un līdzīga tendence vērojama arī citās Skandināvijas valstīs. Skaidras naudas norēķini populāri arī Vācijā – 2019. gadā tie tika izmantoti gandrīz 70 % maksājumu, rāda “McKinsey & Company” veidotais pārskats par norēķinu kārtību Vācijā[1]. Taču arī šie paradumi ir mainīgi. Saskaņā ar Vācijas Kredītaģentūras datiem līdz ar ārkārtas situācijas iestāšanos valstī ne tikai pieaug bezskaidras naudas norēķini, bet arī vairāk nekā puse norēķinu tiek veikti, izmantojot bezkontakta tehnoloģijas. Salīdzinājumam – pirms COVID-19 krīzes bezkontakta tehnoloģijas norēķinu laikā Vācijā tika izmantotas 35 % gadījumu[2].
Elektroniskie maksājumi ir laba alternatīva skaidrai naudai, turpretī mobilie risinājumi var apmierināt patērētāju vēlmes, vienlaikus īpaši nesadārdzinot to izmantošanu. Āzijas valstīs ļoti populāra ir QR kodu tehnoloģija, kas ar mobilo tālruni ļauj savstarpējus norēķinus veikt arī privātpersonām. Latvijā mobilo maksājumu risinājumu jomā vislielākie nopelni ir Latvijas Bankai, kas, ieviešot zibmaksājumus un zibsaites, piesaista klienta kontu tā mobilajam telefonam.
Interesanti, ka uzņēmums „TietoEVRY” Somijā testēja lietotāja autentifikāciju, izmantojot sejas atpazīšanu. Pilotprojektu īstenoja kafejnīcā, kurā apmeklētājiem, veicot maksājumu, bija nevis jāpīkstina tālrunis, bet jāieskatās 3D kamerā, kas atpazina seju. Maksājums personai bija jāapstiprina, nospiežot monitorā pogu OK. Tika aprēķināts, ka šādi maksājumi ir par dažām sekundēm ātrāki, jo nav jātērē laiks telefona izņemšanai no kabatas vai somas, bet gan tikai jāpieiet pie kases un jāapstiprina maksājums. Turklāt šāda maksājumu tehnoloģija darbojas arī gadījumā, ja viedierīces nestrādā.
- - - - - - -
[1] McKinsey & Company (2019), A perspective on German payments. Pieejams: https://www.mckinsey.com/~/media/McKinsey/Industries/Financial%20Services/Our%20Insights/A%20perspective%20on%20German%20payments/A-perspective-on-German-payments-vF.ashx
[2]Thelocal.de, Cash-loving Germany switches to contactless payment due to coronavirus fears. Pieejams: https://www.thelocal.de/20200321/cash-loving-germany-switches-to-contact-less-card-payment-due-to-coronavirus-fears