14 jūnijs 2020
Līdz ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu ikdienā daudz plašāk nekā līdz šim izmantojam interneta pieslēgumu. Studentiem un skolēniem mācības notiek attālināti, liela daļa strādājošo veic darba pienākumus attālināti, ierastās klātienes sapulces aizstājot ar video konferencēm, arī preses konferences par aktuālo situāciju valstī notiek attālināti. Šī paradumu maiņa aktualizē datu drošības jautājumu, jo tiešsaistē dalāmies gan ar personas datiem, gan arī darba un pašu vajadzībām apmaināmies ar dažādiem failiem. Protams, laikā, kad cilvēki “pārcēlušies” uz virtuālo vidi, nesnauž arī kibernoziedznieki un arī šim aspektam svarīgi pievērst pastiprinātu uzmanību. Kas jāņem vērā un kā rīkoties, lai sevi pasargātu?
Pirmkārt, ikvienam ieteicams sev atgādināt vispārējās informācijas tehnoloģiju (IT) drošības pamatprincipus. Vispirms jāpārliecinās, ka antivīruss un ugunsmūris ir darba kārtībā, proti, ir atbilstoši iestatīti, un tiem tiek veikta regulāra atjaunināšana. Atverot pārlūku, jāpārliecinās, ka savienojums ir drošs – interneta adreses lauciņā parādās atbilstoša ikona. Pastiprinātu uzmanību ieteicams pievērst ikdienā izmantotajām parolēm – vai tās ir drošas un vai regulāri tās tiek mainītas, vai gadījumā viena un tā pati parole netiek izmantota, lai pieslēgtos dažādām sistēmām. Ievadot paroli ir svarīgi pārliecināties, ka kāds cits to nemēģina noskatīt, vai datora ekrāns nav tiešā redzamībā videonovērošanas kamerām. Tas ir īpaši svarīgi, ja strādā nezināmā vidē, piemēram, saulainā dienā parkā uz soliņa.
Jāatceras arī par datu šifrēšanu – šādu informāciju ir daudz drošāk uzglabāt, kā arī šādi tā mazāk tiks pakļauta dažādiem riskiem. Būtiski arī izvēlēties uzticamas sistēmas un izmantot drošus savienojumus – “TietoEVRY” speciālisti to īpaši uzsver un atgādina saviem darbiniekiem. Jāatceras, ka pašlaik īpaši sarosās arī viltus ziņu izplatītāji, interneta lietotāji plaši apmainās ar informāciju, kas ne vienmēr ir uzticama vai patiesa, kas var ietvert saīsinātas hipersaites. Saīsināto hipersaišu lietošana apgrūtina lietotājam iespēju identificēt vai konkrētā saite nav kiberdrošības apdraudējums, proti, vai uz to klikšķinot, lietotājs nelejupielādēs, piemēram, kādu ļaunatūru. Katrā ziņā ir ieteicams izvērtēt informācijas avotu, kā arī nevajadzētu steigties klikšķināt uz nezināmām saitēm. Ja ir šaubas par kādas sistēmas, ikdienā izmantojamu savienojumu vai hipersaišu drošību, ar šiem jautājumiem noteikti var vērsties pie IT speciālistiem.
Otrkārt, jāatceras, ka laikā, kad lielu daļu dienas pavadām tiešsaistē, visuzticamākais sabiedrotais ir kritiskā domāšana. Daudzu cilvēku ikdienā pašlaik ir ienākuši jauni, iespējams, līdz šim nezināmi rīki, piemēram, lietotnes video konferenču organizēšanai. Katru reizi, kad lejupielādējam savā ierīcē kādu jaunu lietotni, ir svarīgi pārliecināties, ka tās ražotājs vai izplatītājs ir pazīstams un uzticams, informāciju meklējot internetā vai pārrunājot ar IT speciālistu. Īpaši piesardzīgiem jābūt gadījumos, kad lejupielādējam it kā “bez maksas” pieejamus rīkus. Jāatceras, ka šādi rīki parasti nav gluži bez maksas – pat ja no lietotāja netiek prasīta samaksa, savu labumu rīka ražotājs no lietotāja iegūst – visticamāk, apstrādājot lietotāja datus. Šiem noteikumiem gan būtu jābūt atrunātiem pie rīka lietošanas privātuma politikas, ko steidzīgajā ikdienas ritmā parasti vairāmies izlasīt, taču personīgās datu aizsardzības labad tas noteikti būtu ieteicams.
Jauni rīki ir jauna pieredze, jaunas zināšanas un tos vajadzētu izmantot iespējami efektīvi. Piemēram, ir vērts apdomāt, vai katrā video konferencē ir nepieciešams izmantot web kameru. Videozvani ir pateicīgi izmantošanai tādēļ, ka caur tiem pēc vajadzības varam dalīties, piemēram, ar prezentācijas slaidiem, varam skaidrāk saprast cilvēku, redzot viņa žestus un mīmiku. Tomēr, ja kādā sarunā attēls nav tik svarīgs, var iztikt vien ar mikrofonu – tas palīdzēs arī mazāk noslogot interneta tīklu. Tāpat ir ārkārtīgi svarīgi arī atcerēties, ka katru reizi, kad izmantojam šādus rīkus, mēs tiešsaistē dalāmies ar personas datiem – pirmkārt jau personīgo bildi, pieslēdzoties sistēmai, ievadām arī personas datus, paroles. Vienmēr jāpārdomā, vai brīdī, kad straumējam video attēlu no mājām, tā nesatur kādu sensitīvu informāciju, kā izskatās telpa, kurā atrodamies, vai fons ir tāds, kādu mierīgu prātu varam rādīt citiem. Īpaši tas attiecas uz skolēniem, kuru izglītības iestāde mācību procesā paredz šādas videokonferences – jāatceras, ka to laikā informāciju saņem plašs personu loks, turklāt šajā laikā nesnauž arī nelabvēļi, un, ja neuzmanības vai pat tīšu prāt sanāk dalīties ar kādu sensitīvu informāciju, tā var tikt izmantota arī pret mums. Gan pirms jaunā koronavīrusa izplatības, gan arī īpaši šajā laikā pasaulē jau ir notikuši gadījumi, kad neapdomīga informācijas apmaiņa tiešsaistē rezultējusies personas šantāžas mēģinājumos vai kibermobingā. Ārkārtējās situācijas laikā uz šo aspektu īpaši norādām arī visiem “TietoEVRY” darbiniekiem, kuru bērni iet skolā vai studē.
Svarīgi pievērst uzmanību arī koplietošanas ierīcēm. Ja šajā laikā, kad gan darbi, gan mācības daudziem norit no mājām, vairākas personas izmanto vienu datoru, ieteicams katram, arī bērniem, izveidot savu profilu. Ja iepriekš nav bijusi šāda vajadzība un nav zināšanu, kā tas darāms, vispirms iesakām vērsties pie IT speciālistiem, bet labs palīgs būs internetā atrodamās pamācības – piemēram, “Youtube” vidē. Šādi tiks novērstas situācijas, ka skolēns varbūt netīšām izdzēš failu, kuru vairs nav iespējams atjaunot vai netīšām nosūta kādu svarīgu failu datora īpašnieka failu, kas var saturēt gan citu personas datus, gan varbūt uzņēmuma komercinformāciju. Vienlaikus vienmēr arī jāatceras vecais labais noteikums par rezerves kopiju veidošanu tiem datiem (failiem), kuri mums ir svarīgi – kuru neatgriezeniska zaudēšana var ne tikai sabojāt dienu, bet var radīt arī finansiālus zaudējumus gan pašam, gan uzņēmumam.